DSCN0569

dienasgrāmata

11.maijs, 2018.gads

reāls ir Tukšums. tas, kas izpaužās, kaut kur ved. protams, galbeigās viss atgriežas Tukšumā. mācoties no kāda, sekojot kādam, pieņemot kāda teikto par savu patiesību, ticot kaut kam un uzticoties kādam, notiek Ceļš. lai Ceļš nemaldinātu[bet maldi sāp], ir jāzina, ka viss ir Tukšums. bet vai tam, kurš to zina, vairs vajag Ceļu? un, gribas teikt, ka tikai tad, kad vairs nevajag Ceļu, parādās īstais Ceļš. beidzot pati esība plūst bez pārtraukumiem. to raksturo rāmums un dziļš prieks. to raksturo skaidrība.

3.maijs, 2018.gads

gandrīz izskatās, ka
cilvēka dzīve starp bezgalīgā apziņas okeāna diviem krastiem,
no kuriem viens varētu saukties: “vēl neko nezinu”, bet otrs: “vairs neko nezinu”,
līdzinās tikpat bezgalīgam zilo sniegpulkstenīšu klājam,
kur ikvienam ļauts salasīt puķītes savam pārdzimšanas svētku galdam.
un, ja salīdzina lauku pirms un pēc lasīšanas,
tad, nudien, neizskatās, ka tur kāds vispār staigājis un
ziediem rokās projām/mājup gājis.

18.janvāris, 2018.gads

mans ceļš sākas manī tai svētajā brīdī, kad esmu godīga pret sevi.
mans ceļš turpinās manī ik svētbrīdi, kad esmu godīga pret sevi.
mans ceļš izzūd manī tai svētbrīdī, kad esmu godīga pret sevi.

visu laiku ir viens un tas pats un šo nepārtraukto un mūžīgi dzīvo vienumu raksturo tukšums un skaidrība. ja nav tukšums, nevar būt skaidrība. ja nav skaidrība, tad tas nav tukšums. ja uzrodas kaut kas cits, tad tā ir ilūzija, šķitums, likšanās. savukārt gudrība ilūzijas kontekstā izpaužas atšķirtspējīgā uztverē un to raksturo uztvērēja godīgums pret sevi pašu. šī gudrība ir Iespēja un dod iespēju jebkuru ilūziju uztvert nevis kā problēmu vai šķērsli, bet izmantot kā ceļu, lai notiktu uztvērēja atgriešanās vienumā. pilnīga atgriešanās vienumā ir saplūšana, izšķīšana. duālās uztveres pilnīga transformācija, līdz ķermenis, runa, doma un domtelpa ir viens un tas pats. totāls godīgums pret sevi ir visu iespēju Iespēja.

11.janvāris, 2018.gads

nav tāda darīšana, kas būtu pati par sevi un tādējādi augstāka vai zemāka par kādu citu darīšanu. kas attiecas uz darītāju, tad svarīgi, lai caur darīšanu būtu iespējams realizēt mīlestību. darītājs izzūd/šķīst Mīlestībā. nekur citur darītājs nevar izzust. ceļa patiesība tomēr saka: es esmu darītājs un, ja es nedarīšu, nekad netapšu brīvs no ceļa un darītāja. brīvs no “es” domas. nekad netapšu Mīlestība. es esmu un topu. vienlaicīgi. un, jo biežāk esmu, jo vairāk topu. līdz izzūd robežas starp esamību, tapšanu, darīšanu, mīlestību. līdz viss ir viens un tas pats. protams, nekas. nekad. nav bijis. vien Tukšums caur Gaismu pār kādu mūžu lijis.

10.janvāris, 2018.gads

ziema. katram viena.
tāda, kāda tā ir.
[ziema taču ir ne tikai gadalaiks, bet arī prāts.]

***

iluzorā realitāte ir pilna ar meliem
par nākotni.
jo, kas/ko tur zina
par nākotni?
un tādējādi tā ir pilna ar meliem
par pagātni.
[ir uztveres, kas dievina melus.
un pārtiek no meliem.]

***

Māte ir Viena.
Dzīve un Nāve ir viena un tā pati Māte.

5. janvāris, 2018.gads

tie, kas zina,
atšķiras ar spēku

fizika skaidro, ka spēks ir mehānisks lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību. Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma(ķermeņa ātruma maiņas temps) reizinājumu.

gribas teikt, ka zinot, sākas brīvais kritiens un tādējādi spēks neatkarīgi no masas(gribas teikt: karmas) vienmēr ir pozitīvs(dēļ negatīva paātrinājuma tas var būt arī negatīvs). ļaušanās dod iespēju, bet ļauties var zinot. nevis ticot, bet zinot. un, jo vairāk es zinu(jo biežāk spēju savienoties ar/izšķīst prāta dabā), jo mazāk šaubos un vairāk ļaujos, un tādējādi atbrīvojas Spēks un Iespējas “izsmelt” karmu un atgriezties Mājās.

tātad
tie, kas zina, atšķiras.
ar spēku.
[nav nekā jaudīgāka par prāta, kas zina savu dabu, spēku, kas izpaužas šīs dabas zināšanas mirklī]

***

kā noliedzot var tapt?
brīvs.
[tapšanas kontekstā noliegums ir absurds.
taču nenoliegt nenozīmē visu laiku kā tādam putras katlam vārīties par to, kas bijis/būs.
nenoliegt nozīmēt zināt tapšanas dabu, kas nav atšķirīga no prāta dabas. nenoliegt nozīmē zināt vienotību. sēklas un augļa, zemes un debesu. sākuma, ceļa un mērķa vienotību. noliegums nav zināšana. tumsonība ir noliegums. un brīvība nav atdalāma no tapšanas un zināšanas. Buda ir aiz/viņpus valodas/domas. bet Buda var izmantot valodu/domu, lai nodotu vēsti. pretrunu nav.]

3.janvāris, 2018.gads

“Vakara debesu atblāzma-
tik gaiša un liega, ka,
akā ielaizdams spaini,
skaidri saskatīju savu seju.
Bet ūdens, ko uzvilku augšā,
arvien ir tas pats, tāds pats-
auksts, bezkrāsains, bez garšas un smaržas.”
/Jaan Kaplinski/

“un sen jau Tu esi šajā zupā?”-jautājums, kas pamainīja manu uztveri, kā rezultātā pašatklājās spēks, kā rezultātā, savukārt, kļuva iespējama konkrēta rīcība. būt pašai. sākt dzīvot savu dzīvi. cik tas iespējams laikā un telpā, kuru tomēr un tomēr izvēlējos dēļ dabīgās neapzināšanās.
pieliet zupai ūdeni-parasta lieta. izfiltrēt tīru/skaidru ūdeni no savārītās zupas?-mazliet jānopūlās. bet šīs pūles ir tā vērtas. izpratnes labad kādu brīdi ir vērts papūlēties.
reāls ir šis mirklis. un, ja tas ir brīvs, viss laiks ir brīvs. visa pagātne/nākotne atbrīvojas šajā mirklī.

kad nav neviena, uz ko paļauties, paliek prāta daba.
prāta pamats/lielais tukšums paliek vienmēr, kad nav neviena, uz ko paļauties.
nav tādas slāpes, ko nevarētu veldzēt ar šo auksto, bezkrāsaino, bez garšas un smaržas ūdeni.
nav tāda ēdiena, ko nevarētu pagatavot, ja ir tas.
viss, kam jātop iespējamam, top iespējams, ja ir Tas. izprasts/apzināts.

2.janvāris, 2018.gads

kā zināt, ka
vidū Visdiženais Tukšums, pirms nost kārtukārtainā čaula?-
sūtra? tantra? džogčens?
ticība? lūgsna? žēlastība?
vai tam, kuram jāuzzina[pirms],
iespējams neuzzināt[pirms]?

tomēr ir milzīga atšķirība starp:
ārdīt to audumu zinot
un
ārdīt to audumu nezinot,
cik Tukšums ir Visaptverošs un Liels.

1.janvāris, 2018.gads

šajā Mirklī es varu atļauties Būt.
tāda, kāda es esmu.
jo šis Mirklis nav atšķirīgs no manis.
tas ir viens un tas pats.
tas ir Tas Pats.
es esmu Tas pats.

31.decembris, 2017.gads

Mūžības zināšana sākas Mirklī.
tai nav un nevar būt cits sākums.
Mirklis ir ieeja Mūžībā.
tas, kurš zina Mūžību, zina Mīlestību.
par cik, par tik.
dziļāk un dziļāk, un dziļāk.
līdz nepaliek vairs cita nekā.
Mirklis. Mūžība. Mīlestība.
dzogčen praktiķim reāla ir viena dimensija-
sava prāta pamata izpratne/apzināšanās.

lai visiem, kuriem pienācis laiks tikt pāri
“zīdaiņu autiņiem” Mīlestības/Apzināšanās jautājumos, izdodas tikt pāri.
saviem neaizskaramajiem/ām pieņēmumiem/principiem/uzskatiem/viedokļiem/izdomājumiem/teritorijām.
lai notiek dzīva zināšana!
lai notiek ļaušanās!

atveras ostas vārti.
balts kuģis dodas tālumā.
atveras Mirkļa vārti.
lēnām grimstu tā dziļumā.
starp mani un mani bērns.
pavisam mazs bērns.
atkal un no jauna.
pats savai zemei un debesīm
dzimis, lai elpotu dziesmā.
atveras ostas vārti.
balts kuģis dodas tālumā.
atveras Mirkļa vārti.
lēnām grimstu tā dziļumā.

25.decembris, 2017.gads

“Kamēr netiek pārvarēta dabīgā neapzināšanās, cilvēks apgūst iemācītus aizspriedumus, nevis patiesu gudrību.”/Tenzins Vangjals Rinpoče/

apzināšanās svētmirklī prāta tīrajā/skaidrajā pamatā šķīst karmiskā sliecība uz “tukšu salmu kulšanu”.

19.decembris, 2017.gads

prāta spontāna atrašanās pirmstāvoklī,
spontāna šeituntagad esamība,
kāda notiek ar daudziem maziem un lieliem cilvēkbērniem,
ir visnotaļ jauka būšana, taču, kamēr tā nav apzināta,
tā nav brīva no dualitātes un tādējādi pieķeršanās,
kuras sekas neizbēgami ir ciešanas.
vai sansārā var būt kas svarīgāks par
savu un tādējādi citu jutīgo būtņu ciešanu
mazināšanu/izbeigšanu?

18.decembris, 2017.gads

ja nebūtu vairs neviena,
uz ko attiecas, piem., klauns,
vai tas turpinātu pastāvēt kā klauns?

dubultā morāle, manipulācijas, maskas?-
apzināšanās praktiķim reiz pienāk diena,
kad vairs negribas neko no tā.
un tas ar savu enerģiju pārstāj  atbalstīt to.
tieši visa kā viena izpratne liek pieņemt šādu lēmumu.
šis lēmums pieņemās pats no sevis.
upe aizplūst tur, kur tai jāaizplūst.
mirušais nokalst. dzimušais veldzi gūst.

13.decembris, 2017.gads

nav grūti ļauties iesvētībai jogā.
kad kailums izdzīvot grib sevi.
pirms attapšanās morgā.

tas vārds/darbs,
aiz kura
kaila esmu,
ir.

kad labības lauks gatavs,
nāk naktis trīs.
bez vēja un rasas.
[varbūt tas ir mēness, kas
pievelk miglu un neļauj tai zemē krist?
varbūt tas ir zemes spēks, kas
atgrūž miglu un liek tai kavēties debesīs?]

iespēja,
viegli atkailināties,
ir. kad gatavs, tad ir.

cik skaidri ir jāzina sava prāta daba, lai sajustu to, kad ir?
cik skaidri ir jāzina sava prāta daba, lai pietiktu spēka tad, kad sajūta ir?
kurš prāts savu dabu zināt skaidri līdz pamatam spēj?-
pieņemt šo kailo mirkli.
[galbeigās šis kailais mirklis pati kailā mūžība ir.]

P.S.
ak’, cik jušana var būt smaga un grūta.
nepanesami.
līdz pienāk mirklis,
kad skaidri uzzinu,
kas ir tas, ko
es, kamēr es.
skaidri jūtu.

solvita bairavi